Vai vecākiem būtu jāmaksā saviem bērniem par labām atzīmēm?

0
Praksē ir pieredzētas dažādas situācijas, taču pamatā ir divi darbības virzieni – ir vecāki, kuri saviem bērniem par labām sekmēm maksā naudu, bet ir vecāki, kuri saviem bērniem par labāk atzīmēm nemaksā naudu. Ir nianses, kas arī šos divus pamatvirzienus dažādo, piemēram, par augstiem vērtējumiem bērnam tiek maksāta noteikta summa, par vidējiem vērtējumiem nekas, uzskatot par normu, bet par sliktiem vērtējumiem tiek samazināta kabatas nauda. Ir vecāki, kuri par augstām un vidējām atzīmēm nemaksā neko, uzskatot mācīšanās procesu par pašsaprotamu bērna ikdienas darbu, bet par zemiem vērtējumiem, tāpat kā aprakstīts iepriekš, samazina kabatas naudas apmēru. Kā apgalvo psihologi, naudas maksāšana par mācībām rada tikai kaitējumu. Protams, samaksa par labām atzīmēm var kalpot kā īslaicīgs dzinulis, bet ilgtermiņā ievieš bērnā hroniskas bailes saņemt sliktu vērtējumu, lai netiktu samazināti kabatas naudas līdzekļi, un mācīšanās procesa pienākumi tiek izpildīti tikai “ķeksīša pēc”, apslāpējot bērnā interesi, radošumu, patiesu iniciatīvu un paš-motivāciju. Ja vērtējam iepriekš minētās situācijas, tad psiholoģiski veselīgāk ir maksāt par augstām atzīmēm vai arī nemaksāt vispār, bet nekādā gadījumā par zemiem vērtējumiem nesamazināt kabatas naudu, jo, kā zināms, pat pieaugušajiem finanšu zaudēšana ir psiholoģiski traumatiska. Kāds, iespējams, teiks, ka bērna mācīšanās ir tāds pats pienākums un darbs kā pieaugušo darbs, par kuru būtu jāsniedz atlīdzība, lai paaugstinātu motivāciju, izpildes efektivitāti un sasniegumus. Taču, kā zināms, motivācijas motīvs nav ārējs faktors kā, piemēram, nauda, bet gan iekšējs faktors. Tieši tādēļ atlīdzināšana par labām sekmēm ilgtermiņā nedarbojas. Kādu laiku bērns jutīsies motivēts, taču ar laiku izveidosies pieradums, kas arī par naudu neveicinās bērna intensīvāku mācīšanos, ja vien tas nebūs radis sevī kādu citu, iekšēju motīvu. Ja jūs saviem bērniem maksājat par augstām atzīmēm, iedomājieties, kas notiks pēc vairākiem gadiem, kad būsit ilgtermiņā veicis atlīdzināšanu, un pēkšņi pārdomāsit un pārtrauksit to? Visticamāk tajā brīdī bērnā vēlme mācīties tiks izskausta pavisam, jo zudīs tik ierastā atlīdzība par to. Kā nākas secināt no prakses un psihologu teorijas, tomēr būtiskāk ir pievērsties nevis bērna ārējai motivēšanai ar naudas palīdzību, bet gan iekšējai motivēšanai, lēni un pakāpeniski radot bērnā vēlmi pašam mācīties, izzināt pasauli un sajust gandarījumu un prieku par iegūtajām zināšanām, nevis iegūto naudu. Tāda prakse ilgtermiņā izaudzina bērnus par pieaugušajiem, kuri, uzsākot darba gaitas, ir pašmotivēti, godprātīgi un produktīvi darbinieki, nevis tādi darbinieki, kuri strādā tikai un vienīgi atalgojuma pēc, nenesot uzņēmumam personisko ieguldījumu, izaugsmi un attīstību.
Dalies ar citiem:

Par autoru

Dzīvē ir dažādi vaļas prieki - mans ir rakstīšana, un tieši - par finansēm. Latvijā atro kredītu tirgus pēdējos gados ir ļoti populārs, man mēŗķis ir brīvos brīžos palīdzēt cilvēkiem izdarīt gudru izvēli plašajā piedāvājumu klāstā.

Atstāj komentāru

CLOSE
CLOSE