Lielā depresija

0
Nesen notikušās vispasaules ekonomikas krīzes iespaidā mums visiem būtu jāatceras par to, kādas ekonomikas recesijas ir bijušas pagātnē, un kāpēc šādi kritumi vispār notiek. Un kā gan vēl labāk apskatīt ekonomikas depresiju ja ne apskatot lielāko un smagāko ekonomiska krīzi pasaules vēsturē – lielo depresiju!

Kas tas ir?

Par lielo depresiju sauc laika posmu ap 1930-tajiem gadiem, kurā visas pasaules iekšzemes kopprodukts samazinājās par vairāk kā 15%, bet it sevišķi smagi tika iespaidota Amerika ar vairāk nekā 600% bezdarba līmeņa kāpumu un vairāk kā 40% industrializācijas samazinājumu. Šis laiks parasti tiek nosaukts, kā lielākā un dziļākā ekonomiskā krīze pasaules vēsturē, un katru reizi, kā pasaules ekonomika nonāk mazākā vai lielākā recesijā, tā ekonomisti salīdzina šīs recesijas ar 30. gadu krīzi. Lielā depresija tā pa īstam sākās 1929, gadā melnajā trešdienā, kad sabruka Volstrītas akciju tirgus un simtiem tūkstoši cilvēku zaudēja savus ieguldījumus, kā arī padarīja jau tā saspīlēto ekonomikas situāciju vēl nopietnāku. Patiesībā, kā jau jebkurā notikumā nav iespējams pateikt vienu lietu, kas būtu vainojama pie šāda notikuma, bet pamatā cilvēki sāka izmantot pārāk daudz kredītsaistības un tērēt pārāk daudz naudas, kas noveda ekonomiku uz viļņa un radīja milzum daudz bagātnieku. Bet kad šis mākslīgi uzpūstais bagātības burbulis plīsa, tad naudu zaudēja ne tikai bagātnieki bet arī nabadzīgākās klases cilvēki, kuriem nu nācās dzīvot uz sociālajām garantijām un pilnīgi bez ienākumiem un pajumtes.

Kāpēc tā notika?

Ekonomikas uzplaukumi un sabrukumi ir dabīgi procesi, kas tiek veidoti dažādu sarežģītu darbību iespaidā, tajā skaitā cilvēku alkatību, kredīta ņemšanas un citām līdzīgām darbībām. Tieši lielākā ekonomiskā sabrukuma laikā arī visas no šīm lietām bija samilzušas un noveda pie lielākā bagātības zuduma pasaules vēsturē radot miljoniem(desmitiem miljonu) bezdarbnieku un liekot cilvēkiem cīnīties ne vien par savu algu bet gan par savu dzīvību, meklējot ēdamo un pajumti. Lai labāk apskatītu kas bija tās lietas, kas noveda pie šīs recesijas izdalīsim tās vairākās kategorijās: Cilvēku alkatība – Pirmā lieta, kas nāk prātā, kas ietekmēja šīs situācijas saasināšanos bija cilvēku kāre pēc vieglās peļņas, kas radīja milzum daudz investīciju baņķieru, kas gan savu gan citu cilvēku naudu investēja dažādās akcijās un ieguva pat 400% atdevi šiem naudas līdzekļiem. Pēc pirmā pasaules kara 1920. gados pasaules un it sevišķi ASV ekonomika atguvās ļoti strauji un ar dažādām jaunām tehnoloģijām un iekārtām, kā automašīnas, veļas mazgājamās mašīnas, plītis un citām mājsaimniecības iekārtām, kas pēkšņi bija pieejamas cilvēkiem, tiem lika meklēt aizvien jaunus veidus, kā nopelnīt naudu, lai šīs preces iegādātos. Šī alkatība vislabāk redzama bija tieši ar finansēm saistītiem cilvēkiem, kas neskatoties uz lielajiem riskiem, ko sniedz akciju tirgi tik un tā spēja pierunāt milzīgus cilvēku pūļus lai tie savu sakrāto naudu investētu akcijās un akciju tirgos, tādā veidā saņemot procentuālo atdevi. Bet tas ko nevienam nestāstīja, vai negribēja stāstīt, ir šo darbību patiesie riski, par ko cilvēki uzzināja tikai pēc akciju tirgus sabrukuma! Industrializācija – Pēc pirmā pasaules kara, kad pasaules ekonomika sāka atgūties, visā pasaulē bet it sevišķi Amerikā notika jauna revolūcija un tā bija industrializācija, kur lielie uzņēmumi sāka ražot preces uz konveijeriem, tādā veidā krietni samazinot to cenu un veidojot milzīgi lielas rūpnīcas, kas nostrādināja simtiem tūkstošus cilvēku. Vislielākā no šādām rūpnīcām bija tieši Henrija Forda Rūžas rūpnīca, kas nostrādināja vairāk kā 60 tūkstošus cilvēku un, kad ekonomiskās recesijas iespaidā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pazuda, tad visi šie 60 tūkstoši cilvēku zaudēja savus darbus. Šādas situācijas, kad desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku algas ir atkarīgas no viena uzņēmuma rada papildus riskus, jo, ja šim uzņēmuma bizness vairs nesokas, tad visi šie cilvēki var zaudēt darbu un tas savukārt var radīt ķēdes reakciju, jo pēkšņi pietiekoši daudz cilvēku vairs nevar atļauties pirkt dažādas preces un pakalpojumus un tas savukārt iedzen ekonomiku recesijā, jo visi uzņēmumi ir spiesti samazināt ražošanas apjomu un atkal atlaist darbiniekus. Valdības iejaukšanās – Šīs lielās depresijas laikā pēc 1929. gada akciju tirgus sabrukuma ASV valdība negribēja ļaut ekonomikai un brīvā tirgus kapitālismam pašam atjaunot ekonomisko izaugsmi un centās šajā situācijā iejaukties. Bet šīm darbībām patiesībā bija tieši pretējs efekts, jo mākslīgi mēģinot izlabot ekonomiku ar dažām darbībām, tās vienkārši paildzina, jau tā ilgo, recesiju un padara to vēl dziļāku un tātad arī bīstamāku. Kad Amerikas prezidenti Hūvers un pēc viņa Rūzevelts bija pie varas viņi abi mēģināja dažādus veidus, kā pēc iespējas ātrāk izvest savu valsti no recesijas, tāpēc viņi centās iegrožot biznesu konkurenci, neļāva samazināt cenas un pat lika darba devējiem veidot vienotu samaksu, lai stimulētu ekonomiku, bet visas šīs darbības nevis palīdzēja, bet gan pasliktināja situāciju, un, visticamāk, ka bez iejaukšanās Amerikas un pasaules ekonomika būtu atguvusies daudz ātrāk. Starptautiskas sadarbības trūkums – Kad Amerika piedzīvoja šo Melno trešdienu un pēc kāda laika cilvēki masveidā sāka zaudēt darbus ASV valdība centās ierobežot importu un uzlika importa precēm lielus nodokļus, lai tādā veidā stimulētu iekšējo biznesu preču pirkšanu, bet šīs darbības atkal padarīja situāciju tikai sliktāku, jo arī citas pasaules valstis pēkšņi uzlika lielus nodokļu Amerikas importa precēm un tādā veidā ASV uzņēmumi vairs nespēja eksportēt savas saražotās preces un atkal sāka zaudēt naudu un atlaist vēl vairāk darbiniekus. Jau tajos laikos pasaules ekonomikas bija tik ļoti saistītas, ka viena valsts nebūtu spējīga pilnībā sevi izolēt no citām un izķepuroties no šīs ekonomikas recesijas, tāpēc vislabākās darbības ir tieši kopēja plāna veidošana un sadarbība, kas ļautu veidot jaunas naudas plūsmas un pārtrauktu šo lejupslīdes ķēdes reakciju. Kredītsaistības – Un visbeidzot mēs nonākam pie pēdējā lielā faktora, kas izraisīja šo lielo depresiju un tas bija cilvēku neapdomīgā kredītu ņemšana un naudas tērēšana. Kad cilvēki aizņemas naudu, lai pirktu preces un pakalpojumus, tad tiek veidots mākslīgs burbulis, jo šo preču pārdevējiem tiek veidoti ienākumi, bet cilvēki, kas šīs preces pērk tās nemaz īsti nevar atļauties. Un tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk viņiem šī nauda kreditoram būs jāatmaksā, bet tajā laikā, kad tiks atmaksāts kredīts šie cilvēki nebūs spējīgi pirkt jaunas preces neiesaistoties vēl lielākās kredītsaistībās. Un, ja šādi rīkojas liela daļa sabiedrības, tad kādu laiku varētu likties, ka ekonomika tikai kāpj un kāpj, jo tiek pirktas preces un pakalpojumi un uzņēmēji maksā no šiem darījumiem nodokļus, tādā veidā radot lielāku un lielāku iekšzemes kopproduktu. Bet kas notiek tad, kad cilvēki vairs nespēj pirkt jaunas preces, jo viņiem jau ir paņemti visi iespējamie kredīti, kā auto kredīts, hipotekārais kredīts, patēriņa kredīti un pat ātrie kredīti? Tieši tas notika arī pirms lielās depresijas, kad cilvēki pirka automašīnas un sadzīves tehniku ar viegli pieejamiem kredītiem, bet kad visi jau bija izņēmuši šos kredītus, tad ekonomika sāka pieklust un sākās šī lejupslīde, un 29. gada akciju tirgus sabrukums bija tikai simptoms nevis tas, kas izraisīja visu šo jezgu.

Lielās depresijas beigas

Daudzi vēsturnieki uzskata, ka lielā depresija beidzās, tad kad sākās otrais pasaules karš un ASV sāka tērēt milzīgas naudas summas militarizācijai un tādā veidā sākās militāro iekārtu ražošana un cilvēki atkal ieguva darbu. Bet ikviens, kas ir aizdomājies mazliet vairāk par šīm lietām sapratīs, ka karš nekādā veidā nevar būt vainīgs pie ekonomikas uzplaukuma, jo būtībā pati valsts arī aizņēmās naudu, lai varētu ražot visus šos ieročus un skatoties pēc citiem datiem ekonomikas uzplaukums sākās tikai ap 1947 gadu, kas bija 2 gadus pēc kara beigām. Militarizācija un ieroču ražošana uz brīdi radīja aplamu iespaidu, ka ekonomika nu ir atgriezusies vecajās sliedēs, jo cilvēkiem pēkšņi atkal bija darbs un bija nauda par ko nopirkt pārtiku un citas preces, bet šie ieroči tika izmantoti, lai nogalinātu citus cilvēkus un izpostītu viņu īpašumu, tādā veidā radot tikai zaudējumus globālajai ekonomikai. Ļoti labs domu eksperiments ir iedomāties, kas notiek tad, ja tu paņem akmeni un izsit kādam veikalam logu. No pirmā acu uzmetiena varētu likties, ka tāpēc, ka pārdevējam nu ir jāsauc meistars un jāliek jauns logs tu esi radījis ekonomikas uzplaukumu, bet tā domāt ir aplami. Ir jādomā par to, ko šis pārdevējs būtu darījis ar to pašu naudu tad, ja tu nebūtu izsitis stiklu, jo šī nauda visticamāk tiktu tērēta citām, daudz noderīgākām, lietām, un nekas nebūtu izpostīts. Tāpēc teikt, ka karš izglāba Ameriku un pasauli no recesijas būtu aplami. Patiesībā brīvais tirgu pats lēnām neregulējās un sākās dabīgs tirgus uzplaukums, kas nebija saistīts ar mākslīgu ekonomikas stimulēšanu vai kādām citām darbībām. Visticamāk, ka šī lielā depresija būtu beigusies daudz ātrāk, ja valdība nebūtu centusies iejaukties un mākslīgi stimulēt un iegrozīt ekonomiku pareizajās sliedēs.

Lielās depresijas sekas

Vairāk kā gadu desmitu ilgušā ekonomiskā lejupslīde un pagrimums atstāja nopietnas sekas ASV iedzīvotāju vidū. Cilvēki slikto dzīves apstākļu dēļ pārtrauca ticēt tā sauktajam Amerikas sapnim, ka katrs var būt bagāts un dzīvot labi, bet vēl ļaunāk bija visi tie nosalušie cilvēki, kas zaudējot darbu ziemas apstākļos un vienkārši nespēja sevi uzturēt. Šī desmit gadus ilgusī krīze spēja noturēt vairāk kā 30% lielu bezdarbu un atņemt sūri grūti pelnīto naudu gan turīgiem gan mazāk turīgiem cilvēkiem un pat lielie industriju titāni zaudēji lielu daļu savu bagātību un īpašumu. Bet, protams, visgrūtāk gāja tieši sociāli vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, un it sevišķi tāpēc, ka tajā laika ASV vēl nebija ieviesta sociālās garantijas un bezdarbnieku pabalsti, kā tas ir mūsdienās jebkurā attīstītājā valstī. Pēc lielās krīzes Amerika izmainīja savu iekšpolitiku, izveidoja daudz lielāku valdības iejaukšanās modeli un izveidoja dažādus bezdarbnieku pabalstus, un trūcīgā statusu, kas sniedz ēdienu, pajumti un citas pirmās nepieciešamības preces sociāli vismazāk nodrošinātākajiem cilvēkiem. Šāda apjoma ekonomiskais satricinājums atstāja dziļu iespaidu uz cilvēkiem, kas pēc tam vairs nevēlējās ņemt kredītus un metināja pēc iespējas vairāk naudu iekrāt. Bet pēdējo gadu desmitu laikā cilvēki ir aizmirsuši par šādu notikumu un aizvien vairāk sāk atkal riskēt, ņemt kredītus un vieglprātīgi apieties ar naudu, tāpēc arī notiek un vēl nākotnē notiks šādi paši un līdzīgi ekonomiku pagrimuma stāvokļi.

Vai tas varētu atkārtoties?

Lielā depresija bija fenomens, ko būtu grūti atkārtot, jo dažādu apstākļu sakritība noveda kopējo ekonomisko stāvokli līdz tādam punktam kad tā sabruka gandrīz pilnībā un pat valdības iejaukšanās nespēja apturēt bezdarba līmeņa celšanos un cilvēku ciešanas. Kā jau redzams tikko notikušajā 2008. gada vispasaules krīzē, tad protams, ka šādi ekonomikas pagrimumi notiek un noteikti, ka arī notiks nākotnē, bet vai tie būs tikpat nopietni, kā tas bija 1930. gadu laikā neviens nespēj prognozēt. Pašlaik valstis aizvien vairāk paļaujas tieši uz kreditēšanu dažādās nozarēs un pat pašas valdības aizņemas naudu, lai spētu stimulēt ekonomiku un tas savukārt noved pie tā, ka, piemēram, ASV iekšējie un ārējie parādi ir kļuvuši tik lieli kā tie vēl nav bijuši nekad. Kamēr cilvēki nesāks nopietnāk apieties pret savām finansēm un sāks domāt par naudas taupīšanu nevis savu finanšu caurumu lāpīšanu ar kredītsaistībām, tikmēr arī šādas situācijas notiks.

Ko mēs varam no šī iemācīties?

Mācība no šīs lielās depresijas galvenokārt ir tāda, ka cilvēkiem vajadzētu būt piesardzīgākiem ar kredītiem un naudu vairāk ietaupīt nevis tērēt dažādu nevajadzīgu produktu pirkšanā. Mācība ir arī tāda, ka valdībām nevajadzētu iejaukties brīvā tirgus ekonomikā un ļaut šādiem pagrimumiem pašiem sevi izlīdzināt, kas agri vai vēlu notiks. Un visbeidzot mums katram ir jāsaprot, ka mūsdienu ekonomikā teju katru desmitgadi notiek mazāki vai lielāki ekonomikas pagrimumi un uzplaukumi, un ar to ir jārēķinās, veidojot papildus iekrājumus šādu situāciju pārvarēšanai nevis tikai dzīvot šodienai un aizņemties pēc iespējas vairāk naudas!
Dalies ar citiem:

Par autoru

Dzīvē ir dažādi vaļas prieki - mans ir rakstīšana, un tieši - par finansēm. Latvijā atro kredītu tirgus pēdējos gados ir ļoti populārs, man mēŗķis ir brīvos brīžos palīdzēt cilvēkiem izdarīt gudru izvēli plašajā piedāvājumu klāstā.

Atstāj komentāru

CLOSE
CLOSE