Koncepta “kredīts” absurdums, jeb argumenti pret kredītiem kā tādiem.

0

No klienta puses

Kredīts, kā tāds pēc lv.wikipedia ieraksta nozīmē darbību, kurā nauda vai kāda cita veida aktīvs tiek nodots starp divām rokām – aizdevēja jeb kredīta izsniedzēja un saņēmēja jeb debitora. Bet, manuprāt jēdzienam kredīts ir vēl plašāka un abstraktāka nozīme(vismaz skatoties no kredīta ņēmēja puses). Tas būtībā simbolizē darbību, kurā kreditors aizņemas laiku, no savas nākotnes, kas viņam būs jāatmaksā mantiskā formātā, jeb naudā. Pēc šīs nozīmes sanāk, ka katru reizi, kad jūs aizņematies naudu, lai iegādātos sev kārotās preces, jūs saņemat daļu no savas nākotnes, bet par šīs daļas saņemšanu tūlīt, nevis pēc kāda laika, jums ir jāmaksā procentu maksājumi. Mēs taču visi zinām, ka ikviens no mums ir apveltīts ar brīvo gribu, jeb gribas brīvību, un mēs varam veikt racionālus lēmumus un plānot savas nākotnes darbības lai nonāktu pie konkrētiem mērķiem. Un, tātad, mēs varam patstāvīgi izvēlēties kāda būs mūsu nākotne un tiekties pēc tās ar darbiem šodien un tieši šajā brīdī. Bet, kad cilvēka veselais saprāts tiek iepazīstināts ar iespēju iegūt kārotu iegribu uzreiz, neveicot nepieciešamās darbības tās iegūšanai, liekas, ka šī brīvā griba, vienkārši atslēdzas. Šinī situācijā liekas, ka cilvēku pārņem kāre pēc šīs iekārotās lietas, pat ja zināms, ka pēcāk būs nepieciešams par kredītā saņemto preci samaksāt pat lielāku summu, nekā tā maksā šobrīd (kredīts preces vērtībā + procentu maksājumi) Vai esat ievērojuši, ka lielākais vairums no mums neaizdomājas līdz faktam, ka daudz korektāk par šo aizdevumu, jeb kredītu ņemšanu būtu sakrāt līdzekļus un preci iegādāties nemaksājot procentu maksājumus. Tas ko cilvēki parasti nesaprot ir fakts, ka tieši šī tiekšanās un naudas krāšana kādam konkrētam mērķim padara to daudz pievilcīgāku jūsu acīs un mērķa sasniegšanas brīdī jūs jutīsities kā uzvarējis maratonu! Padomājiet, kā būtu maratona skrējējam, ja viņš savu izraudzīto mērķi, proti, uzvarēt maratonu, sasniegtu tiklīdz, kā par to iedomātos? Visticamāk skrējējs būtu laimīgs un pat saņemtu mazu gandarījuma devu, jo liktos, ka tas bija tik viegli, tomēr tas, ko viņš tajā brīdī neapzinās ir fakts, ka šis maratons viņām vēl joprojām būs jānoskrien, bet šoreiz par to nebūs nekāds apbalvojums un skrējējam mugurā sēdēs kredītiestādes un visu ceļu prasīs vairāk enerģiju procentu formā. Ja padomājam vēl par šo kredītu padarīšanu, ienāk prātā arī fakts, ka jo īsāks šis kredīta periods, jo vairāk par to iespējams prasīt šajos procentu maksājumus. Ja salīdzinām, piemēram, ātros kredītus, ar hipotekārajiem kredītiem tad redzams, ka abu kredītu procentu maksājumi ļoti atšķiras – ātrajiem kredītiem tie ir līdz pat 100% gadā, bet hipotekārajiem kredītiem tikai 2-5% robežās. Tomēr tas nenozīmē, ka hipotekārie un cita veida ilgtermiņa aizdevumi ir mazāk bīstami, tas vienkārši parāda, to, cilvēki ir naivāki tieši īsu mērķu sasniegšanā. Sanāk, ka kredīta ņēmēji, kas nevar pagaidīt pāris dienas līdz algai var tikt daudz vieglāk izmantoti, nekā tie, kas vēlas iegūt savā īpašumā lielākus objektus un ir gatavi maksāt par tiem lielus procentu maksājumus. Šis fakts liekas aplams, un tā būtībā arī ir, bet to es pierādīšu Hipotekāro kredītu sadaļā Hipotekāro kredītu “zelta maliņa”-

No kredītiestādes puses

Kredīts uzņēmumiem, jeb peļņu kārojošiem cilvēkiem parasti ir iespēja nopelnīt naudu gan tiešā gan netiešā veidā no šiem debitoriem, kas ir gatavi saņemt kāroto preci vai pakalpojumu tagad, un ir gatavi par to maksāt vēlāk + vēl maksāt procentu maksājumus. Tie, kas nopelna visvairāk ir uzņēmumi, tautā saukti par bankām, kas izsniedzot kredītu piesakās uz daļu no šī cilvēka, kuram tiek izsniegts kredīts, nākotnes ienākumiem, un, jo kredīts tiek ņemts uz ilgāku laiku, jo tas dod iespēju pieteikties uz lielāku cilvēka ienākumu devu.  Šie privātie uzņēmumi, kas sevī ietver gan bankas, gan nebanku kreditorus parasti tiek veidoti ieguldītājiem depozitējot lielas naudas summas, kas savukārt ļauj uzņēmumam izsniegt kredītus un nopelnīt gan paša uzņēmuma darbībai gan arī naudu, ko maksāt šiem ieguldītājiem par noguldīto naudu. parasti šie uzņēmumi, jeb bankas, kas ir lielākie šādu ieguldījumu objekti ir drošs ieguldījums, jo to darbības virzieni ir salīdzinoši droši un problēmu vai grūtību laikā šie uzņēmumi var saņemt palīdzību no savas valsts, kas neļaus šādām iestādēm, kurās glabājas daudzu cilvēku nauda bankrotēt (kā tas ir noticis ar Parex banku). Ja skatāmies uz nebanku kreditoriem, tad šādās iestādēs parasti ieguldījuši naudu ir salīdzinoši neliels skaits iedzīvotāju nu to darbības riski ir daudz lielāki, tomēr lielākā riska dēļ arī peļņas iespējas šiem investoriem ir lielākas.

Ātro kredītu absurdums

Ja skatāmies uz nebanku sektora kreditoriem un tieši uz tā saukto “ātro kredītu” iz-sniedzējiem, tad redzams, ka šie uzņēmumi tiek veidoti, tikai lai gūtu peļņu, no pēc iespējas vairāk cilvēkiem, un pēc iespējas ātrākā laikā. Un, lai gan šie uzņēmumi Latvijā sāka parādīties tikai ap 2007. gadu (kā liecina Lursoft datubāzes ieraksti par vienu no pirmajiem Latvijas kreditoriem), tomēr lielākie no tiem ir iespraukušies jau Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā. Un tas nozīmē, ka šiem aizdevējiem ir izdevies ļoti ātri iegūt ļoti lielus naudas apjomus no saviem klientiem. Šie uzņēmumi izmanto stratēģiju, kurā tie izveido pakalpojumu (ātra naudas aizņemšanās internetā), kas liekas pievilcīgs pakalpojums lielai sabiedrības daļai un iegūst naudu nevis tieši lielu summu apjomā no dažiem klientiem, bet mazu summu veidā no daudziem klientiem. Un šī sistēma ļauj privātajiem uzņēmumiem nopelnīto naudu ātri re-investēt, un iegūt vēl jo lielāku atdevi no šīs naudas, tādā veidā audzējot uzņēmuma vērtību. Kā uzņēmuma modelis, šis ir perfekts peļņas avots, jo ir iespējama naudas ātra apgrozība, iespējams audzēt peļņu gandrīz neierobežoti un investoru ieguldījumus dubultot dažu gadu laikā. Biznesmeņi, kas ir sapratuši, ka piesaistot investoru un izveidojot šādu kompāniju ir iespējams ātri un viegli uzaudzēt savu vērtību (cilvēka procentuālā uzņēmuma daļa paliek nemainīga, bet uzņēmuma kopējā vērtība strauji aug) ir paspējuši izveidot milzīgus ienākumu avotus sev, kā arī saviem investoriem. Un ne jau par velti mūsu mazajā Latvijā ir vairāk nekā 20 šādu privāto uzņēmumu, neskatoties uz to, ka nebanku sektora kreditoriem nepieciešams iegādāties licenzi, kas maksā 71 140 Eiro un katru gadu šiem kreditoriem ir jāmaksā pārreģistrēšanas maksa 14 225 Eiro apmērā. Šie nebanku kreditori saviem klientiem un topošajiem klientiem cenšas iestāstīt, ka neliels aizdevums, līdz 300 Eiro vērtībā ir tieši tas, kas viņiem nepieciešams, un tāpēc par to ir nepieciešams maksāt 10 procentus mēnesī , jeb ņemot 100 Eiro jāatmaksā 110 Eiro, kas ir normāla prakse. Ja izmantojam analoģiju, tad iedomājieties, ka jūs iedodat savam kaimiņam 10 pakas cukura, bet pēc mēneša tam jums jāatdod ne tikai 10, bet gan 11 cukura pakas, kas nozīmē, ka šis kaimiņš, kurš aizdeva cukuru, paciešoties vienu mēnesi iegūs veselu cukura paku par brīvu. Skatoties tieši no šī skata punkta tad arī ir redzams, cik ienesīgs ir šis nebanku sektora kreditēšanas bizness, un kā iespējams, cilvēkiem aizdodot mazas summās, dubultot lielākas summas dažu gadu laikā.

Hipotekāro kredītu “zelta maliņa”

Hipotekārie kredīti parasti tiek salīdzināti ar glābiņu  cilvēkiem kuriem nav iespējams iegādāties mājokli, bet mājvieta ir jāīrē. Nu viņiem ir dota iespēja ievākties mājvietā, kura pēc kredīta maksājuma beigām tiks iegūta savā īpašumā. Bet cilvēki nekad neaizdomājas, par procentiem, kas tiks samaksāti, kā arī par iespējām kas zudīs un par grūtajiem brīžiem, kad kredītu samaksāt būs praktiski neiespējami. Dzīves gājums praktiski nevienam nav lineārs un vienmēr gadās dažādi šķēršļi, un paskatoties uz ikviena finansiālo stāvokli (pat algota darba strādniekiem) ilgākā laika periodā, tas lēnām kāpj, bet pa vidu ir daudz un dažādas svārstības, kur citu mēnesi ienākumi ir tuvu nullei, bet citā mēnesī sastāda vairākas vidējās mēnešalgas. Ja skatāmies tieši uz algota darba strādnieku ienākumu grafikiem, tad, tie pārsvarā ir vienmērīgi, jo tiek saņemta vienmērīga darba alga, tomēr brīžos, kad tiek zaudēts darbs (kā tas aizvien biežāk mūsdienās notiek) ienākumi strauji pietuvinās nullei, jo bezdarbnieka pabalsti parasti tiek maksāti tikai 9 mēnešus. Un šajos brīžos, kad cilvēka ienākumi ir tuvu nullei, kredītu samaksāt būs praktiski neiespējami, tāpēc, ja nepaveiksies var nākties savu mājokli pazaudēt kredītiestādei. Galvenais šķērslis, kas liedz cilvēkiem saprast patiesību par šiem mājokļa kredītiem ir fakts, ka mūsdienās visiem jauniešiem, uzreiz pēc vidusskola vai augstskola beigšanas, pieņemts sākt patstāvīgu dzīvi un līdz ar to vainu ņemt kredītu vai dzīvokli īrēt. Šie pieņēmumi liek cilvēkiem izvēlēties starp īrēšanu un pirkšanu bet patiesībā šādai izvēlei nebūtu jānotiek, jo jauniešiem, agrākos laikos, bija pieņemts iegādāties savu mitekli tikai tad, kad viņi to var atļauties. Un, ja salīdzinām šīs abas iespējas, tad, protams, ka kredīta ņemšana liekas izdevīgāka, jo īrējot mājokli jūs ilgākā laika posmā samaksājat tādu pašu naudas summu, kā ņemot to pašu mājokli kredītā, tomēr īrējot šis īpašums pat pēc noteiktā laika nenonāks jūsu īpašumā. Tomēr, ja skatāmies tikai uz kredīta pusi, neņemot vērā īrēšanas iespēju, tad nereti jums būs jāpārmaksā vairāk nekā puse no iegādātā mājokļa summas kredītiestādei procentu maksājumos un tas nozīmē, ka šī iestāde kopumā no jums saņems daudz lielāku naudas summu nekā īstermiņa kreditori (daži tūkstoši Eiro peļņa pret dažiem desmitiem Eiro peļņas). Jāsaka gan, ka hipotekārie kredīti tiešām ir kreditēšanas zelta maliņa, jo, lai gan šie uzņēmumi no katra sava klienta iegūst tūkstošiem Eiro vairāku gadu gaitā, tomēr tieši tāpēc, ka cilvēkiem ir jāizdara šī izvēle labāk īrēt vai pirkt kredītā, tad gandrīz vienmēr izdevīgāka sanāk iespēja šo pašu īpašumu pirkt kredītā, jo vismaz tad, pēc kredīta atmaksas, dzīvoklis paliks debitora īpašumā un tajā var turpināt dzīvot vai to tālāk pārdot, meklējot jaunu mājvietu. Tomēr vienmēr atcerieties, ka arī bankas ir uzņēmumi un neviens uzņēmums nekad nevar pastāvēt nenesot peļņu, tāpēc arī bankas ir radītas, lai gūtu pēc iespējas lielākus ienākumus no visiem saviem klientiem.

Studentu kredītu ārprāts

Un visbeidzot nonākam līdz studiju, jeb studējošā kredīta konceptam, kas nozīmē to, ka studentam ir jāņem aizdevums, lai varētu doties uz augstskolu un iegūt zināšanas, kas nepieciešamas, lai varētu dzīvot un pelnīt līdzekļus mūsdienu ekonomiskajā stāvoklī. Ja tā labi padomājam, tad grūti ir saprast, kādēļ informācija, ko sniedz augstskolas nav bezmaksas, un netiek finansēta no valsts puses, kā tas ir ar publiskajām sākumskolām, pamatskolām un vidusskolām. Ja jau šī informācija ir tik svarīga, ka ļauj tiem, kas to saņem kļūt par profesionāļiem tad kāpēc tā vēl nav izveidota brīvi pieejama, lai visi skolēni būtu eksperti un nestu valstij daudz lielākus ienākumus no nodokļiem? Manuprāt šādai situācijai, kāda pastāv šobrīd, nevajadzētu būt, un nevajadzētu maldināt topošos studentus, par to, ka vienīgais ceļš uz finansiālu neatkarību un labi apmaksātu darbu ir šīs augstskolas. Un tieši tāpēc, ka neuzskatu šīs augstākās izglītības iestādes par noderīgām, jūs varat iedomāties manu nesaprašanu par to, kāpēc cilvēkiem tiek piedāvāti aizdevumi, lai viņi spētu nosegt mācības kādā no šīm augstskolām. Visticamāk, ja netiktu izsniegti tik daudz studiju kredīti, tad mūsdienu augstskolu maksas nebūtu tik augstas, jo vienkārši nebūtu tik daudz bērnu, kuriem vecāki vai viņi paši samaksā lielās studiju maksas un augstskolas nevarētu pastāvēt. Lielākajā vairumā no Latvijā pieejamajām augstākās izglītības iestādēm nav iespējams iemācīties lietas, kas ir nepieciešamas darba tirgū un šo iestāžu pabeigšana negarantē darba vietas šinī nozarē, tāpēc manuprāt šai sistēmai būtu jābūt savādākai, jo paskatoties uz ienākumiem, ko bankas gūst no topošajiem studentiem, izsniedzot tiem  šos ilgtermiņa studiju kredītus un fakta, ka šos kredītus nav iespējams nodzēst ar bankrota palīdzību tā vien liekas, ka cilvēki tiek iemānīti šo aizdevumu slazdā un pēc tam tiem tikt ārā ir pavisam pagrūti.
Dalies ar citiem:

Par autoru

Dzīvē ir dažādi vaļas prieki - mans ir rakstīšana, un tieši - par finansēm. Latvijā atro kredītu tirgus pēdējos gados ir ļoti populārs, man mēŗķis ir brīvos brīžos palīdzēt cilvēkiem izdarīt gudru izvēli plašajā piedāvājumu klāstā.

Atstāj komentāru

CLOSE
CLOSE