Kārlis Markss

0
Kārlis Heinrihs Markss (Karl Heinrich Marx) ir ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs, zinātniskā komunisma pamatlicējs, proletariāta ideologs, teorētiķis un strādnieku kustības organizators un vadītājs, viens no Pirmās internacionāles dibinātājiem. Kārlis Markss dzimis 1818. gada 5. maijā un 64 gadu vecumā miris 1883. gada 14. martā. Kārļa Marksa dzimšanas vieta ir Trīre Prūsijā (Vācijā), bet miršanas vieta ir Londona Lielbritānijā. Savas dzīves laikā Kārlis Markss paspēja dzīvot tādās vietās kā Trīre, Parīze, Brisele, Ķelne un galu galā Londona. Varētu teikt, ka Kārļa Marksa profesija un dzīves ceļš nebija nejauša sagadīšanās, bet gan likumsakarīgs un loģisks rezultāts, jo Kārļa tēvs bija jurists un līdz ar to Kārlis, izaugot par apķērīgu un gudru skolnieku, izvēlējās iet sava tēva dzīvei līdzīgu ceļu, proti, devās studēt likumus Bonnā un Berlīnē. Neskatoties uz studiju virzienu tieslietās, Kārlis savu zinātņu doktora grāda sacerējumu rakstīja filozofijā, salīdzinot Demokrita un Epikūra viedokļus. Pēc studiju beigšanas Kārlis cerēja uz akadēmisko darbu, tomēr viņš bija iesaistījies pārāk radikāli domājošās grupās, tāpēc pievērsās žurnālistikai, tādējādi ātri tiekot iesaistīts politiskos un ekonomiskos strīdos. Šo strīdu ietekmē Kārlis sāka pārdomāt savu komunisma teoriju. Kārļa Marksa uzskatus un ideoloģiju veidoja Georga Fridriha Vilhelma Hēgeļa ietekme, turklāt, Kārlis Markss bija iesaistījies arī grupā, kas sevi dēvēja par jaunhēgeliešiem. Kārlis Markss kritizēja liberālismu, materiālismu un ideālismu, visos laikos uzsverot personiskās brīvības un sabiedriskās vienlīdzības nozīmi. Kārļa Marksa ideoloģija veidoja marksisma tradīcijas sabiedriskajās zinātnēs. Marksisma pamatā bija Kārļa Marka idejas par ražošanas apstākļu lomu indivīda un sabiedrības kopējā attīstībā. Kārļa Marksa darbi veltīti sabiedrības un ekonomisko procesu analīzei. Pazīstamākie no tiem ir “Komunistiskās partijas manifests” (1848), kas tapis sadarbībā ar Frīdrihu Engelsu, radot pirmo sociālās stratifikācijas socioloģisko priekšstatu, kā arī “Kapitāls”, kas izdots trijos sējumos – 1867., 1885., 1894. gadā. Pēdējo no sējumiem jau pēc Kārļa nāves sakārtoja un izdeva Frīdrihs Engelss. Vēl viens darbs, kas tika sarakstīts ar Engelsa līdzdalību, bija “Vācijas ideoloģija”. Citi nozīmīgi Kārļa Marksa darbi ir “Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku”, “Par ebreju jautājumu”, “Ekonomiskais un filosofiskais manuskripts”, “Feierbaha tēzes”, “Vēstures teorija”, “Gotas programmas kritika”, “Ieguldījums politiskajā ekonomijā”, kura priekšvārds kalpoja par, kā pats Kārlis Markss to nosauca, “Vadošajiem principiem”, kas bija marksisma ideoloģijas pamatā. Kādu brīdi Kārlis strādāja par redaktoru avīzē “Rheinische Zeitung”, tomēr tajā tika publicēti revolucionāri raksti, tāpēc tās izdevniecību drīz vien pārtrauca.
Dalies ar citiem:

Par autoru

Dzīvē ir dažādi vaļas prieki - mans ir rakstīšana, un tieši - par finansēm. Latvijā atro kredītu tirgus pēdējos gados ir ļoti populārs, man mēŗķis ir brīvos brīžos palīdzēt cilvēkiem izdarīt gudru izvēli plašajā piedāvājumu klāstā.

Atstāj komentāru

CLOSE
CLOSE