Kapitālisms pret sociālismu

0

Sfēra – Kapitālisms

  • Idejas – Laissez-faire princips jeb valsts neiejaukšanās politika. Kapitālisti uzskatīja, ka tirgus procesiem jāļauj attīstīties pašiem, jāļauj veidoties bez ierobežojumiem un intervences, brīvais tirgus rada sabiedrībai labvēlīgākus ekonomiskos apstākļus.
  • Reliģija – Reliģiskā brīvība
  • Ekonomiskā sistēma – Tirgus ekonomika apvienojumā ar privāto vai korporatīvo īpašumu ražošanas līdzekļiem. Preces un pakalpojumi tiek ražoti un sniegti, lai gūtu peļņu. Šī peļņa tiek investēta valsts ekonomikā, lai veicinātu tās ekonomisko izaugsmi.
  • Galvenie ideoloģijas atbalstītāji – Adams Smits, Deivids Rikardo, Miltons Frīdmans, Fredrihs Haijeks, Ains Rands, Mureijs Rotbards.
  • Filozofija – Kapitāls jeb ražošanas līdzekļi pieder, darbojas un tiek pārdoti ar nolūku gūt peļņu privātajiem īpašniekiem un akcionāriem. Uzsvars uz individuālo peļņu, nevis darba ņēmējiem un sabiedrību kopumā.
  • Politiskā sistēma – Var pastāvēt līdzās dažādām politiskajām sistēmām – diktatūrai, demokrātiskajai republikai, anarhijai un tiešajai demokrātijai.
  • Ekonomikas koordinēšana – Balstās galvenokārt uz tirgus situāciju, lai noteiktu ieguldīšanas, ražošanas un izplatīšanas lēmumus. Tirgus var būt brīvais tirgus, regulētais tirgus vai kombinētais tirgus, kas ietver ekonomisko plānošanu vai privāto kompāniju plānošanu.
  • Politiskās kustības – Klasiskais liberālisms, sociālais liberālisms, libertariānisms, neoliberālisms, modernā sociāldemokrātija, anarhokapitālisms
  • Privātais īpašums – Privātīpašums kapitālismā ir dominējošā kapitāla jeb īpašuma forma. Valsts īpašums un sabiedriskais īpašums ir sekundāri, bet ekonomikā var būt sastopams arī neliels skaits kolektīvo īpašumu.
  • Sabiedrības struktūra – Šķiras veidojas, pamatojoties uz saistību ar ražošanas līdzekļiem: valdošā šķira un kapitālisti. Strādnieku šķiras veidojas, pamatojoties no to atalgojuma.
  • Pamatelementi – Kapitāla uzkrāšana vada saimniecisko darbību – nepieciešamība pastāvīgi gūt peļņu un reinvestēt to ekonomikā. Ražošana peļņas nolūkos – preces un pakalpojumi ir tikai blakusprodukts peļņas gūšanai.
  • Definīcija – Sabiedrības organizācijas teorija vai sistēma, kas ir balstīta uz brīvo tirgu un privatizāciju, uz kuru pamatojoties īpašumtiesības tiek attiecinātas tikai uz atsevišķām personām.
  • Brīvā griba – Visus lēmumus katrs pieņem individuāli. Cilvēki pieņem labākos lēmumus, jo tiem ir jāsadzīvo ar savas rīcības sekām realitātē.
  • Sistēmu piemēri – Modernās pasaules ekonomika lielākoties darbojas, balstoties uz kapitālisma principiem. Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Honkonga un Singapūra ir izteikti kapitālistiskas valstis.
  • Diskriminācija – Valdība nediskriminē cilvēkus pēc to rases, ādas krāsas vai kādiem citiem klasifikācijas kritērijiem.

Sfēra – Sociālisms

  • Idejas – Visiem indivīdiem ir jābūt piekļuvei pamata patēriņa objektiem un sabiedriskajam īpašumam, lai varētu pašrealizēties. Lielražošanas nozares ir kopīgie centieni un sasniegumi, līdz ar to labums no šo nozaru ienākumiem ir jāgūst visai sabiedrībai kopumā.
  • Reliģija – Reliģiskā brīvība, bet ar tendenci uz sekulārismu
  • Ekonomiskā sistēma – Ražošanas līdzekļi pieder valsts uzņēmumiem vai kooperatīviem, un indivīdi tiek atalgoti, balstoties uz individuālā ieguldījuma principa. Ražošana var tikt koordinēta dažādi – izmantojot ekonomisko plānošanu vai tirgu.
  • Galvenie ideoloģijas atbalstītāji – Roberts Ovens, Pjērs Lerūks, Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss, Džons Stuarts Mills, Alberts Einšteins, Džordžs Bernards Šavs, Torsteins Veblens, Emma Goldmena.
  • Filozofija – Viss ir atkarīgs no katra spējām un ieguldījuma. Uzsvars uz peļņu, kas tiek sadalīta sabiedrības vai darba spēka starpā, papildinot to ar individuālo algu.
  • Politiskā sistēma – Var pastāvēt līdzās dažādām politiskajām sistēmām – demokrātijai, parlamentārajai demokrātijai, demokrātiskajai centralizācijai.
  • Ekonomikas koordinēšana – Tiek plānots, lai noteiktu ieguldīšanas un ražošanas lēmumus. Plānošana var notikt centralizēti vai decentralizēti. Balstās uz tirgus kapitāla sadalījumu dažādiem kolektīvā īpašuma uzņēmumiem.
  • Politiskās kustības – Demokrātiskais sociālisms, komunisms, liberālais sociālisms, anarhisms, sindikālisms
  • Privātais īpašums – Personiskās mantas, kas ietver, piemēram, māju un apģērbu, kas pieder indivīdiem, un sabiedriskais īpašums, kas ietver rūpnīcas un ražošanas līdzekļus, kas pieder valstij, bet tiek kontrolēti arī no darba ņēmēju puses.
  • Sabiedrības struktūra – Šķiru kontrasts, atšķirībā no kapitālisma, ir mazinājies
  • Pamatelementi – Saimnieciskā darbība un ražošana ir pielāgota patērētāju vajadzību apmierināšanai un ekonomikas prasību izpildīšanai. Ražošana izmantošanai – preces un pakalpojumi tiek ražoti speciāli to lietderīgai izmantošanai.
  • Definīcija – Sabiedrības organizācijas teorija vai sistēma, kas ir balstīta uz kopīgo saimniecisko īpašumu, kura faktiskie īpašnieki ir strādnieki.
  • Brīvā griba – Visi lēmumi, tajā skaitā, izglītība, reliģija, darbs un laulība, tiek pieņemti individuāli. Veselības aprūpes un izglītības sistēma tiek finansēta no nodokļiem un pilsoņiem ir brīva un vienlīdzīga piekļuve tām.
  • Sistēmu piemēri – Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
  • Diskriminācija – Cilvēki tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem, likumi tiek veidoti tā, lai aizsargātu cilvēkus no jebkāda veida diskriminācijas.
 
Dalies ar citiem:

Par autoru

Dzīvē ir dažādi vaļas prieki - mans ir rakstīšana, un tieši - par finansēm. Latvijā atro kredītu tirgus pēdējos gados ir ļoti populārs, man mēŗķis ir brīvos brīžos palīdzēt cilvēkiem izdarīt gudru izvēli plašajā piedāvājumu klāstā.

Atstāj komentāru

CLOSE
CLOSE