Deflācija

0
Deflācija ir process kurā pretēji inflācijai notiek preču un pakalpojumu cenu sarukums un par katru naudas vērtību ir iespējams vairāk šo preču un pakalpojumu. Deflāciju, tāpat, kā inflāciju mēra attiecībā pret kādu noteiktu laika periodu un pirms un pēc šī laika perioda nosakot patēriņa cenu indeksa izmaiņas tad arī ir iespējams noteikt, vai ekonomikā kopumā vai arī kādā noteiktā kategorijā ir redzama deflācija. Deflācija mazos apmēros notiek ik reizi, kad pēc kāda produkta pieprasījums krīt vai arī piedāvājums kāpj un līdz ar to nav pietiekoši daudz pircēju, kas būtu gatavi maksāt šo augsto cenu un pārdevēji, lai varētu pārdot savu preci un pakalpojumu tad arī samazina cenas. Cenu samazinājumi ir redzami daudz un dažādās nozarēs un nereti cenas samazinājums nav nekas slikts, bet tad, kad notiek kopējās ekonomikas deflācija un cenas krīt visās jomās, tad ir laiks uztraukumam. Deflācija nav nekāds jaunums un bieži vien pēc ekonomikas burbuļiem, kad cenas visu laiku kāpa un kāpa, jo cilvēki ņēma aizvien vairāk un vairāk kredītus un tādā veidā cēla cenas, bet kad kredīti vairs netika izsniegti un daudzi investori saprata, ka cenas ir pārāk augstas, tad pēkšņi vairs neviens nevēlējās šādas uzskrūvētas cenas un tāpēc visi gribēja nogaidīt līdz cenas nokritīsies. Viena no spilgtākajām deflācijām bija vērojama 1930 gadu sākumā, kad ASV piedzīvoja cenu ritumu visās jomās vairāku gadu garumā un pat, ja šīs cenas krita ļoti lēnam, tomēr ja katru mēnesi tās krita 1-2% apmērā ilgtermiņā tas nozīmēja to, ka vairākās vietās cenas bija nokritušas pat uz pusi. Globālo deflāciju cēloņi ir daudz un dažādi, bet kā vienu no galvenajiem faktoriem aprasti cilvēki min tieši kredītus un to, ka patērētāji sāk pārāk daudz pirkt dažādas preces un pakalpojumus kredītā, un pēc tam, kad visiem jau ir vienāda lieluma kredīti un liela daļa no ikmēneša darba algas ir jāatdod kreditoriem, tad ekonomikas izaugsme pēkšņi samazinās un tiklīdz, kamēr cilvēki nebūs atmaksājuši daļu no saviem kredītiem nākamais ekonomikas izaugums nav iespējams. Tā, piemēram tajos pašos 1930. gados jeb tā saucamajā lielajā depresijā cilvēki pirms tam bija aizņēmušies ļoti daudz naudas lai tērētu to uz dažādiem produktiem sākot no automašīnām līdz tosteriem un kad šis kredītu slogs bija kļuvis pārāk liels, tad agri vai vēlu bija jānotiek recesijai. Tieši tāpat notika arī 2008. gadā, kad atkal cilvēki bija aizņēmušies pārāk daudz un sprāga mājokļu burbulis, kas tad arī iedzina vispasaules ekonomiku mazā recesijā. Bet šoreiz valdības iejaukšanās apturēja kritumu un cilvēki tā arī savus kredītus neatmaksāja un tagad jau atkal turpina aizņemties. Bet šāda kredītu izaugsme nav ilgtspējīga un agri vai vēlu mums šie kredīti būs jāsāk atmaksāt, un tad arī sāksies īstā krīze. Deflācija var būt ļoti izdevīga tad, ja tev ir skaidras naudas uzkrājumi, jo tad tu šo naudu vari izmantot lai pirktu dažādas lietas, bet ja tev visa nauda ir bankā, tad ir iespējams, ka tu to pazaudēsi, jo dziļās krīzēs bieži vien bankas nespēj atdot visu naudu saviem klientiem un nonāk uz bankrota robežas, jo viņas nav spējīgas arī pietiekoši ātri iekasēt naudu no saviem debitoriem. Bet ja arī bankas nebankrotēs, tad tie, kuriem būs izveidoti uzkrājumi deflācijā varēs pēkšņi iegūt daudz vairāk, jo preču un pakalpojumu cenas kritīs, bet tava naudas vērtība tikai augs un augs.
Dalies ar citiem:

Par autoru

Dzīvē ir dažādi vaļas prieki - mans ir rakstīšana, un tieši - par finansēm. Latvijā atro kredītu tirgus pēdējos gados ir ļoti populārs, man mēŗķis ir brīvos brīžos palīdzēt cilvēkiem izdarīt gudru izvēli plašajā piedāvājumu klāstā.

Atstāj komentāru

CLOSE
CLOSE