Alternatīvās enerģijas resursi

0
Alternatīvā enerģija un alternatīvie enerģijas resursi jau izsenis ir bijuši viena no lietām, par ko tiek daudz runāts, bet šajā jomā parasti notiek ļoti maza kustība, jo šie resursi ir daudz dārgāki kā ierastie enerģijas ražošanas resursi. Tiklīdz, kā pasaulē naftas un gāzes cenas kāpj, tā dažādu mediju virsrakstos parādās ziņas par to, ka drīz atjaunojamie resursi kļūs lētāki, kā ierastās ogļu un gāzes elektro ražotnes, bet tiklīdz, kā cena atkal krīt, tā šajā alternatīvo enerģiju nozarē atkal iestājas pagrimums. Lielākā daļa pasaules vēl jo projām izmanto ogles, gāzi un kodolreaktorus, lai ražotu elektrību, bet tā kā visi šie resursi nodara lielu kaitējumu apkārtējai video un kopumā pasaules ekosistēmām tā mums vajadzētu sākt domāt par atjaunojamo resursu attīstību un pakāpenisku enerģijas resursu aizstāšanu. Protams, tas viss nenotiks ātri un mēs noteikti nebūsim spējīgi dažu gadu laikā atteikties no iekšdedzes dzinējiem mūsu automašīnās, bet paskatoties uz to, kas notiek mūsu zemeslodes polos, kur ledāji kūst galvu reibinošos ātrumos, tad mums vairs nav nemaz tik daudz laika, lai šo visu procesu apstādinātu. Tieši tāpēc arī šodienas rakstā centīšos apskatīt alternatīvos enerģijas iegūšanas resursus, un kā tie var tikt salīdzināti ar ierastajiem enerģijas ražotājiem gan izmaksu gan ekspluatācijas izmaksās. Saule – Saules alternatīvās enerģijas resurss būtībā ņemot jau tā ir atbildīgs par zemes siltumu un visu, ko mēs redzam apkārt, jo bez saules zemeslode būtu dažus kelvina grādus virs absolūtās nulles auksta vieta pilnīgi bez nekādas dzīvības un siltuma. Saule uz zemeslodes nogādā tik daudz enerģijas, ka, ja mēs spētu to savākt, tad mēs varētu saražot visu zemeslodei nepieciešamo enerģijas daudzum veselam gadam vienas dienas laikā, bet lai gan teorētiski tas ir iespējams, praktiski tas ir daudz sarežģītāk. Saules enerģijas ražošanā ir pamatā diva veida elektrostacijas, kas ir enerģija, kas tiek ražota ar saules karstumu un enerģija, ko ražo ar saules baterijām, un, lai gan abas šīs nozares pēdējo gadu laikā strauji attīstās, tomēr tās vēl jo projām sastāda mazāk kā 1% no kopējā pasaulē saražotā enerģijas daudzuma. Saules enerģijas cena strauji krīt un visjaunākajiem risinājumiem maksa par vienu kilovatstundu jau ir vairs tikai nedaudz dārgāka, kā elektrībai, kas tiek ražota no oglēm, atomelektrostacijām vai citiem avotiem. Bet ar saules enerģiju ir diezgan lielas problēmas, jo, lai uzceltu šādu saules elektrostaciju ir vajadzīgas ļoti lielas investīcijas, kuras atmaksāsies tikai 20 gadu laikā, kā arī ir problēmas ar enerģijas uzglabāšanu, jo saule spīd tikai pa dienu, bet mums ir vajadzīga elektrība arī naktīs. Vējš – Vēja enerģija ir viens no tiem atjaunojamajiem resursiem, kas jau vairākus gadu desmitus ir bijis lielākais subsidētais elektrības resurss, un tāpēc pēdējo gadu laikā visā pasaulē vēja ģeneratori ir sabūvēti tik daudz, ka tie ir spējīgi saražot 2-3% no kopējās pasaules enerģijas. Vēja ģeneratoru būvniecība nu jau ir kļuvusi par pietiekoši vienkāršu lietu, ka kompānijas, kas to dara spēj uzstādīt šīs turbīnas dažu dienu laikā un to maksas arī vairs nav tik astronomiskas, kā tās bija pirms vairākiem gadiem. Vēja enerģijas izmaksas tiek lēstas, kā vairs tikai nedaudz dārgākas par ogļu un gāzes rūpnīcām, bet ierēķinot patiesās šī resursa ekspluatācijas izmaksas daudzi zinātnieki saka, ka vēja enerģija ir vismaz 2 līdz 3 reizes dārgāka, kā šie neatjaunojamie resursi, un cilvēki noteikti nebūs gatavi maksāt tik daudz par savu elektrību. Vējš būtībā tiek radīts no saules, tāpēc vēja enerģija pa lielam ir tā pati saules enerģija tikai citā formā, tāpēc varbūt pat labāk būtu veidot saules enerģijas rūpnīcas nevis vēja. Un vēja enerģijai arī ir diezgan lielas problēmas, jo vējš parasti pūš tur kur nav lielās pilsētas un ir jābūvē lieli elektrības pārvadi, kā arī vējš nav vienmērīgs un tāpēc šīs resurss nekad nevarēs aizstāt ogles vai atomelektrostacijas, kuras iespējams ieslēgt un izslēgt pēc nepieciešamības. Ģeotermālais – Ģeotermālā elektrības ražošana ir enerģijas avots, kas tiek ņemts no mūsu planētas iekšējā karstuma izmantojot šo karstumu un radot no tā elektrību. Ģeotermālās elektrostacijas parasti veic dziļurbumu un izmanto karsto ūdeni, ko sasilda magma, no tā radot elektrību, bet pēc tam ūdeni pumpējot atpakaļ zemes dzīlēs. Šādā veidā šis resurss tiek saukts par atjaunojamo resursu, jo mūsu planēta ir pietiekoši liela, lai spētu saražot pilnīgi visu cilvēcei nepieciešamo enerģiju. Tomēr šim energoresursam ir arī savi mīnusi, jo ne visās vietās ir iespējams to izmantot, jo ir nepieciešams atrast vietu, kur zemes garoza ir salīdzinoši tieva un, kur var šo enerģiju viegli un lēti izmantot neveicot ļoti dziļus urbumus un lieki izlietojot naudu. Būtībā cilvēce vēl jo projām nav atklājusi, kā precīzi pateikt, kur ir labi veikt šos dziļurbumus, un kur nē , tāpēc pa lielam katrs urbums tiek veikts uz labu laimi un veiksmi. Atkarībā no tā, kurā vietā tiek veikti šie urbumi arī to cenas krietni atšķiras tāpēc citviet šīs elektrostacijas saražo enerģiju salīdzinoši lēti, bet atkal citās vietās to izmaksas var būt daudz lielākas, ja salīdzinām tās ar citiem atjaunojamās elektrības resursiem. Hidro – Hidroelektrisko stacijas izmanto ūdens rezervuārus vai arī upes, lai no šī ūdens caurteces spēka ražotu elektrību griežot turbīnas. Latvijā šis enerģijas resurss ir visai labi zināms, jo mūsu pļaviņu HES saražo lielu daļu no Latvijai nepieciešamās elektrības. Kopumā hidroelektrostacijas ir visai labs atjaunojamais resurss, jo, lai gan to izmaksas sākotnēji ir visai lielas, tomēr, to ekspluatācija vairs nav tik liela, un gadu gaitā tā atmaksājas, radot elektrības cenu, kas ir salīdzināma ar citiem elektrības resursiem, kas nav atjaunojami. Vietās, kur ir daudz upes un ezeri ir iespējams veidot šos aizsprostus appludinot lielākas ūdens teritorijas, un pēc tam šo ūdeni izmantot. Tomēr arī šeit parasti cilvēki saskaras ar problēmām, jo tiek nodarīts bojājums apkārtējai videi, jo jāappludina ir lielas tilpnes, kā arī zivju migrācijai tiek likti šķēršļi. Hidroelektrostacijas pasaulē ir visai izplatītas un kopumā sastāda daudz lielāku procentuālo daļu nekā citi atjaunojamie resursi, bet tieši šo lielo izmaksu un vides bojājumu dēļ šīs elektrostacijas nav izpelnījušās tālāku attīstību. Protams ir arī vēl citi atjaunojamie resursi, kā izmantojot viļņu spēku, dedzinot biomasu, un veidojot biodegvielas, bet neviens no šiem resursiem nav pietiekoši labs, lai spētu sagādāt pietiekoši daudz enerģijas, lai nosegtu visas cilvēces vajadzības. Tāpēc nākotnē noteikti mums būs jāizmanto var teikt visi no šiem resursiem un, protams, jāmeklē arī vēl citi resursi, lai mēs spētu saražot enerģiju no resursiem, kas var tikt atjaunoti, nevis dedzinot fosilās degvielas, ogles un gāzi, kas agri vai vēlu beigsies.
Dalies ar citiem:

Par autoru

Dzīvē ir dažādi vaļas prieki - mans ir rakstīšana, un tieši - par finansēm. Latvijā atro kredītu tirgus pēdējos gados ir ļoti populārs, man mēŗķis ir brīvos brīžos palīdzēt cilvēkiem izdarīt gudru izvēli plašajā piedāvājumu klāstā.

Atstāj komentāru

CLOSE
CLOSE